Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Un atkal...


Varbūt kaut kur tur tālu tālumā,
kur nerast vietu kretīniem
un izdomātas jūtas nepazīst,
kur māņu, viltus nav,
ar zābaku tev nesper, tālāk pasūtot,
nav izvirtības, klupušo,
un ļaužu negantības,
bet ciena vecākos
un vienmēr valda klusums, miers ...
Nu pietiek! Aizsapņojos,
atkal jālaižas no mākoņiem uz zemes.
Bet sapņi?! Ak, pie joda tos!
Kaut jāatzīst –
pēc tiem tik ļoti tiecos...



Viedokļi par dzejoli
 straume22  2018-03-15 19:34 
Jo mazāk cilvēku man apkārt, jo mazāk pāri daru tiem, un zābaku ir mazāk un debesis
ir tīras. Bez mākoņiem.
 Burve77  2018-03-15 21:34 
Sapņi ir jauka padarīšana:)
 solimarja  2018-03-17 22:59 
Mieru var rast mazāk klīstot bez mērķa pārpildītās ielās...
 Susurlacic  2018-03-20 14:16 
Visiem ar zibeni, kas nesapņo :)
 gundega19  2018-04-23 12:18 
...tur tālumā, kur ziemas nepazīst, un rozes mūžam zied un nenovīst... tur būs tiešām
labi... sapņo vien... reiz tas būs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu