Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atzīšanās

Mani nemāc tas, ko sauc par sirdsapziņu:
Tai laikā klīdu apkārt, kad izdalīja viņu.
Varbūt pat mazliet biju ķirsī kāpis
Un tamdēļ iekšas negrauž sirdsapziņas skrāpis.

Ak nepārmet, nepārmet man
Tukšās pudeles, kas bufetē skan.

Ir kādā tukšajā iesprostots džins
Un dzirdu kā velniņi uzdzīvi svin.
Tie uzsauc tostus par sirdsapziņu,
Par to, ka patriecu ellē viņu.

Ak nepārmet, nepārmet man
Tukšās pudeles, kas bufetē skan.

Jo mani nemāc tas, ko sauc par sirdsapziņu:
Tai laikā nebiju dzimis, kad izdalīja viņu.
Viedokļi par dzejoli
 dieva_pienenite  2017-11-29 12:57 
Sasmējos.
 Naktsvijole_es  2017-11-29 14:55 
Kaut kā nedaudz izklausās pēc neaizlidojuša strazda dziesmas:D
 Burve77  2017-11-29 16:03 
Trinkš pa bundžām:)
 AnitaR  2017-11-29 17:31 
Pa smuko par sirdsapziņu. Bez nožēlas.
 SISI5  2017-11-29 20:50 
Super.
 ceturdiena  2017-12-02 09:11 
Lāča, kas ar Tevi?
 Gaidai  2017-12-02 20:46 
Nu tad jau finišs....
 klusaisMiileetaajs  2017-12-02 21:30 
Nepadodies!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?