Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rudens neatnāk viens

Ja šogad vēl dzirdētu
Vienu sīku oda pīkstienu,
Vienu mazo spārnu vēdienu,
Tam pretīm lidotu
Īsu jo īsu ceļa gabalu.
Bet nevaru,
Vienkārši nespēju.
Zemāks pār zāli,
Par mēnesi bālāks
Uz atmiņa celma
Domāju sēžot-
Kurp doties- pie Dieva vai Velna.
Tās abas vienas monētas puses.
Un neļauj mierā un klusumā dusēt.
Tā pašam rūgtākā izvēle,
Domu grauds, vai tikai nezāle?
Ja vien es to varētu,
Tad domas no galvas izmestu.
Ak, rudens vakari un nostalģijas:
Par to kas nenāca, par to, kas bija.
Viss sadrūp un dziest,
Kā maizes gabals atvarā sviests.
Tu paliec viens ar savām domām
Raudošais klauns,
Muļķa un vientieša lomās.
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2017-10-03 17:13 
Nolasi tak kartupeļus.
 vanadziene56  2017-10-03 22:30 
Rudens nostaļģija..
 Susurlacic  2017-10-04 10:09 
..man rudeņos depr.. un represija..
 Burve77  2017-10-04 10:51 
Mjā...žēl to rudeni, varbūt pārdēvēt citā vārdā?Bet lietus jau tik un tā to neņems
mākonī:(
 ceturdiena  2017-10-04 18:02 
Nez vai tam Lāčam medus ir?
 Susurlacic  2017-10-05 09:17 
Kāds tur medus Ceturtdien.. visas bites aizpeldējušas.....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu