Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Plēnošā migla

Kā svaigi krītoša rasa,
Kā maigi glāstošs glāsts
Ir manas jūtas un dvesma,
Kā veidots mīlas stāsts.

To maigumu ko sirdī es jūtu,
Man izstāstīt katram nav ļauts,
Tas paliek un it kā es būtu,
Kā siens, kas nesen pļauts.

Šīs domas un pārdomas manī,
Kā bumba ar laika degli,
Tā ārda un visu gānī
Līdz paliek pliki segli.

Un migla atkal met vālus,
Tā izplēnēs, izgaisīs drīz,
Tu redzēsi apvāršņus tālus
Neviens tevi vairs nepazīs.

10.09.2017
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2017-09-11 16:44 
Jaukas domas sapītas mudžeklī. Vajag rūpīgu konsultantu.
 straume22  2017-09-13 12:50 
Pliki segli visu gānī - tādas pārdomas ir manī...
Siens, kas nupat nesen pļauts -
sapūt lietū tam ir ļauts...
Kā ezītis miglā es klīstu un skumstu, nu atstāts es esmu
un tāpēc še skumstu. K-hem.
Rosinošas uz pārdomām rindas(filosofē)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu