Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Greizsirdība.

Greizo spoguļu karaļvalstī
Greiza sirds no greizsirdības akla
Patiesību vairs nesaskata.
Tic melu putna saldajai dziesmai,
Tic tenkām, kas pa pasauli skrienot,
deviņus pārus apavu noplēš.
Savas durvis ver blēņām un niekiem,
Vien patiesību nelaiž tur iekšā.
(Patiesība kā ubadze bāra
Paliek atstumta sēžot uz sliekšņa)
Tā ūdens glāzē saceltā vētra
Nerimst un tikai pieņemas spēkā.
Viss, kas kādreiz bij tīrs un dārgs,
Tiek izmainīts viltus sīknaudā lētā.
Greiza sirds greizas taisnības vārdā
Mūsu dzīvi uz pusēm nu ārda.
Un brīdī,kad atkal redzīgs tu tiec,
Sāp patiesība, ka esi jau viens.
Ka greiza sirds ir kā lāsts, kā posts.
Tās dēļ nu vari pirkstos sev kost.
Viedokļi par dzejoli
 lamzaks  2017-08-28 08:53 
Kas to būtu domājis,ka klusaisMīlētājs ir ar tik nešķīstu raksturu.
 straume22  2017-08-28 19:43 
Man uz mirkli parādījās(šitente trīs reizes pārmet krustu), ka tiek pārcilāta virkne
sen zināmu apdeldētu patiesību un dogmu...
 bariss  2017-09-04 21:43 
Iztaisnojies.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu