Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Satikt un neaizmirst

Es tevi garāmejot pamanīju.
Viens acu skatiens tā kā zibens šautra,
Caur sirdi izskrēja no kājām triecot.
Var teikt- uz vietas sakauts biju.
Tāds nemiers salds, un nojausmas par visu
Kas nevaid bijis, kas tūlīt būs
Un smilšu pilis daudzreiz neuzceltās
Nu pāri manai galvai visu jaucot grūst.

Viens acu skatiens, smaidiņš lūpu kaktos,
Kā solījums no dabas pilnā trauka.
Trūkst vārdu man, kad acīs tavās skatos
Un dvēsele kā tauriņš sitas miesas traukā.
Viedokļi par dzejoli
 ceturdiena  2017-07-17 19:09 
skaisti
 Annika17  2017-07-17 20:11 
brutaali un neforssi, fui..prasti. bet lasaas labi.pee
 vanadziene56  2017-07-17 21:52 
Tā būs bijusi būtne ar maģisku pievilkšanas spēku.. :)
 Susurlacic  2017-07-18 08:18 
visa dzīve ir maģijas pilna, Vanadzien. Jāmācās tikai burt un burt .. :)
 Burve77  2017-07-18 09:10 
Ko es saku:)
 22princese  2017-07-20 06:46 
Kad saņemsies un pienāksi klāt?
 Susurlacic  2017-07-20 13:41 
.. tagad nevienam nav jāpienāk.. pietiek , ka sazinās elektroniski un tad tās
sajūtas pazūd :( :(
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu