Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es i muns slynkums


Manī dzeivoj muns slynkums,
jis plyust pa munom venom,
verās pasaulī ar munom acim,
pakuopīniskai pījam munu uorejū vaigu,
i es jau puorstuoju dasakūpt,
kur es, i kur muns slynkums.

Nak jau
kod nūmieršu,
slynkums volkuosīs pa pasauli vīns
i skums piec mane.

A cylvāki to dūmuos,
ka es vēļ dzeivs,
runuos ar jū,
mīluos ar zuoleišu čaju
i kaunēs:
„Kū volkojīs kai žeids ar torbu?
Kod reiz jimsīs tu pi dorba?”



Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2017-06-14 08:06 
oi..nifygo nisaprotu :)
 Cerinju_Peeteris  2017-06-14 08:22 
Sus lasi balsaa :D tad var saprast tiiri labi :D
 ceturdiena  2017-06-14 22:37 
trakas lietas ar to slinkumu
 straume22  2017-06-17 17:21 
Man, diemžēl, nelasās dzeja šai sirsnīgajā dialektā. N e k a d. Neuztveru. Radi no
Jasmuižas, pati bērnībā biju vasarās vecmātes un vectēva aprūpē...Ni...
 solimarja  2017-08-01 20:38 
Cīši labi pasaceits! Paslinkot joprūt...:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?