Labs tas darbs

Noķēru pēdējo tauriņu
Visu pēdējo uz planētas Zeme.
Nopļāvu pēdējo zālāju,
Tuksneša skarbajā malā.
Nocirtu beidzamo ozolu,
Zemei, kas ēnu deva,
Izsmēlu pēdējo ezeru
Vardēm un zivtelēm māju.

Cik skaidras debesis:
Ne mākoņu vairs, ne ēnu
Barhānos klaiņo rietenis
Smiltis pārbīdot lēni.
Netraucē putni un zvēri,
Saule pakausī priecīgi dur,
Vienīgi domas, nejaukās maitas,
Klaiņo tālumos- nezin kur:
Nezin ko meklē, kaut ko gaida,
Kamēr māmuļa Zeme riekšavās tukšās,
Karstas smiltis un putekļus svaida