Ar lietus asarām

Kā lietus asaras stiklā
No debesīm pilieni krīt.
Kā putni tie logā man sitas,
Kā domas, ko neaizdzīt.

Cik līdzīgs gan tev ir šis lietus,
Viņš sapņotājs, tāds pats kā tu.
Jo liekas - no tā dveš vien aukstums,
Bet sevī nes maigumu.

Tas reizēm man tuvs, citkārt svešāks,
Bet vienmēr tik līdzīgs ir tev,
Jo lietus asaras stiklā
Man atkal liek noticēt sev.

Sen klusumā stinguši vārdi,
Un aizmirsies pieskāriens,
Ko dāvāja reiz tavas rokas.
Nu lietū es samirkstu viens.

Līst debesu plieni stiklā,
Bet tikmēr sev meloju es -
Kas bijis, tas viss ir vienalga.
Manas skumjas vien lietus tev nes...