Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mākoņiem līdzi

Mēs ejam mākoņiem līdzi,
Vējš aiznes mūs uz citu pusi,
Un mēs kļūstam brīvi.
Mākoņi caur logu šķiet klusi,
Bet dažreiz šķiet, ka tajos Tu krīti,
Tik nemulsti,
Ka mākoņi šķiet šķībi,
Tie tikai izmirkuši, bet tomēr dzīvi.


Es veros mākoņos, vēja pikās un baltos palagos,
Es ieskatos, un redzu sevi tiem līdzi.
Es lidinos un vējam rimstoties - apstājos,
Dievam kliedzot - ieklausos,
Bet nepakļaujos - mēs esam brīvi!

Mūs ierobežo vien debesis,
Aiz tām nav nekā,
Mūs ieskauj vien lielvaras
Mēs esam kā dīķī - seklā.
Mēs kāda pavadiņā esam un būsim,
Līdz akā nenokļūsim,
Mēs ticības, asaru dēļ, pēc Dieviem vien lūgsim,
Bet, nepalīdz nekā.

Es mākonis, mākonim līdzi vien veļos,
Es eju taisni, uz augšu, pa kreisi,
Es nonāku strupceļā, trejos neceļos,
Viss greizi!
Un atkal - nekā.
Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2017-05-08 13:06 
palicis no brīvdienam [BSA]
 klusaisMiileetaajs  2017-05-08 17:08 
Tu laikam kādā slēgtā pansionātā dzīvo, ko..?
 ceturdiena  2017-05-08 19:00 
Dievs nekliedz nekad
 straume22  2017-05-12 10:10 
Domas ritējums perfekts. Pietrūka atskaņu, mazliet liekvārdība klāt. Pēdējais pants
lielisks.
Labs.
 dadzisgan  2017-05-13 15:39 
nu,ir tā,citreiz,bet,tajos neceļos ir ceļš atpakaļ,tas,pa kuru iekļuvi..
pēdējais
pants patika,jā..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu