Atkal svešinieki

Vēl vakar mēs bijām sveši,
Tu mani, es tevi nepazinām.
Kā aizskrējis laiks un dzīve,
Nav jēgas rītdienu minēt.
Kad tevi redzēju līdzās,
Tad likās- tā vienmēr būs,
Tad saule spīdēja spožāk
Un zāle- tā zaļāka kļūst.
Bet šodien mēs atkal jau sveši,
Starp abiem smiltis tik baltas,
Kā nabags ar caurajām ķešām
Es priedi apskauju staltu.