Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sasitā silē raugoties

Es pakaļ noraugos,
Tu lēnām aizej,
Stingst smiekli pakrūtē,
Pat suns vairs nerej.

Vairs nedīgst zāle,
Grāvjus ledus klāj,
Kauc mežā vilks,
Un vējā lupata man māj.

Rauj kājas krampji,
Sirds caur muti kāpj,
Bet acī ledus kristāls
Tur iedūries un sāp.
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2017-01-30 14:52 
Kur tad sile?
 Susurlacic  2017-01-31 07:46 
labs jautājums :) kur palika sile ???
 edelveiss1971  2017-02-02 16:00 
Sile pārklāta ar LEDU!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu