Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Klaiņo rudens


Ietinies miglā, kā apmetnī palsā,
Paslēpis sevi no visiem uz brīdi,
Skatienam aizsedzis zilgano tāli,
Rudens pa alejām klaiņo no rīta.

Vējelim čaukstinot apģērbus krāšņos,
Izmētā, izdāļā gaistošo zeltu.
Lietum, kā atvadu asarām līstot,
Mudina gājputnus debešos celties.

Tuvu jau laiks, kad viņš pats projām steigsies,
Meklēdams ceļu aiz gājputnu bariem,
Atstājis dāvanā sniegotai ziemai,
Bijušā krāšņuma atmiņas zaros.

Taču vēl pagaidām apmetnī tinies,
Paslēpis sevi no visiem uz brīdi,
Aizsedzis skatienam zilgano tāli,
Klaiņo pa alejām rudens ik rītus...



Viedokļi par dzejoli
 straume22  2017-01-21 12:58 
Redz kā...Izlasot šo lielisko dzeju, man tās iespaidā radās neliels stāstiņš:)
 klusaisMiileetaajs  2017-01-24 13:00 
Jā, baigi...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?