Tam būs jānotiek

Gara acīm, lēnām, bez steigas
Gluži kā laizot saldējumu,
Sajūtu, saožu, garšoju pasaules beigas.

Nav svarīgi, kur, kādā vietā un cikos
Nodziedās gailis, varbūt uzdejos vējš.
Paņems TAS Varenais ļautiņus plikos.

Aizpūtīs, lēnīgos, varenos, klusos,
Nošņirkstot zemes garozas slāņiem,
Gluži kā nospiežot lecīgās blusas.

Un beidzot taps gaisma, iestāsies miers,
Uzziedēs puķes un meži turpinās augt,
Klusumu apmirdzēs mēness dzeltenais siers.