Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laimnesis

Rokās savās turēju laimi-
Tādu mazu un izspūrušu,
Bez kurpēm un drēbēm,
Nedaudz sārtu un nogurušu.

Tad atskrēja vēja auka
Laimi aizstiepjot prom.
Uz lūpām sastinga vārdi:
Kam pameti mani,tu m...?

Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2016-12-21 11:56 
vot vareeji aCtaat pirjmo pantu vien. uz kinderolas piedzimishanu ikuraatan!
 lamzaks  2016-12-28 08:09 
Kas tad nu? Vajadzēja stingrāk turēt šo,lai vējš neapskādē laimi.
 22princese  2016-12-31 06:16 
m....dzejolis vien sanācis. Laime zin kur skriet un pie kā. Kurš to ir pelnījis. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?