Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Muļķīga situācija

Es nezinu, varbūt man nesacīt
Tos vardus nerātnos, tos vārdus saliktos,
Kas dažreiz kaudzēs- tā kā vecas lapas krīt.

Kad naktīs nemiegu, kad rītos nemostos,
Tad domas domājot, es reizēm attopos.

Jau negaidīti atnācis ir rīts.

Un mani pārņem drebuļi vai spīts
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2016-12-12 12:15 
eem.. shito ar uz paarstraadi treba

laacs kaltuuree!
-iSkar baneri-
 lamzaks  2016-12-12 20:56 
Saki tos vārdus un situācija vairs nebūs muļķīga, patreiz gan tā ir.
 Dimsigaretsmentolom  2016-12-13 02:03 
Tos vārdus..kas kā vecas lapas krīt.
100 procentos- ir labāk nesacīt..
Gan miegs
būs liegs..gan tīrāks rīts..
Jo neatgriezt vairs to..kas pasacīts.
 Alisebutterfly  2016-12-14 16:38 
Man kaut kā vairāk patīk četrrindes. Iespējams, ka lasu ar nepareiziem uzsvariem, bet
vienkārši tā pierastāk lasīt.
Bet paldies tev, gaidīšu turpinājumu! :)
 vanadziene56  2016-12-14 20:45 
Lāči, kas ziemā neguļ, izjūt izteiktu diskomfortu.. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?