Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viņai

Laiks iet bet es stāvu uz vietas
Nomāc mani tik daudz depresīvas lietas
Vēlos kaut viena no tām nebūtu Tu
Tikai vinereiz sajust tavu tuvumU


Pat reizēm liekas ka tulīt kaut kas mainīsies
Kāds varbūt sāks baidīties
Bet tā jau palikusi tāda ilūzija
Tāda kā nepiekārta žalūzija


Bet cerības es neatmetu
Un par tevi nemirkli neaizmirstu
Jo ticu tai mīletstībai
Par kuru to ļoti smējies
Tad man sāp, jā, man sāp
Tu tad projām kāp
Un palieku es viens


Man jābūt stipram, šim murgam cauri jātiek kaut plikam.
Vien viena doma mani tālāk stumj
Brīžos kad man ir skumj
Kaut ātrāk būt ar tevi
Un atdot citam sevi
Ja tas kas jādara lai iegūtu to
Kas sen jau ir iekārots
Tad ne tik vien to dēļ tevis darītu es
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2016-11-06 01:58 
ef ai dŽii en ei
 Susurlacic  2016-11-06 07:50 
lielais ES ")
 vaga  2016-11-09 19:08 
Man jābūt stipram, šim murgam cauri jātiek kaut plikam
nu, pamēģini, ja izdosies,
padalies pieredzē PA
 klusaisMiileetaajs  2016-11-15 14:02 
Ja jau baigi vajag, tad atbrauc uz Jēkabpili un varēsi izjust manu tuvumu! Bet
iegaumē, ka ne uz ko vairāk neceri, jo neesmu peredasts! Man patīk meitenes un smukas
dzejnieces.
 Santrape  2016-11-19 15:54 
Reps!!!
 solimarja  2016-12-07 06:16 
Caur ērkškiem uz zvaigznēm!Caur ciešanām uz labu dzejoli!!! :-)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu