Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kā lapas vējā

Es tevi paņēmu- kā vēji paņem lapas
Un varbūt brīdī tajā par vēju pats es tapu
Un tevi svaidīju pa dzīves dziļām grambām.

Tu brīžam iesmējies, tad atkal asras krita,
Bet vējš bez žēlības no visām pusēm skrēja, sita.
Un meta virsū melnām svecēm, izdegušām lampām.

Tu turējies, lai augšup paceltos un tālu aizlidotu
Lai vējš ik mirkli tavu dzīvi raibās krāsās izkrāsotu.
Ar tevi kopā tūkstoš savas dzīves labrāt izdzīvotu.

Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2016-11-01 15:02 
Aizkustinaaja dveeseles stiigas! Un tas labraat...labi raat arii jaaprot:) :):)
 lapsu_aacis  2016-11-01 15:03 
eem... nobiidiijies no kursa. pajeemi ne lapu a taalaak viss notiek kaa arj lapu.

opshem, opredzeljiijies, parj ko tirjgus! :)
 Laine17  2016-11-01 21:52 
Loti labs,skanigs
 vanadziene56  2016-11-02 23:20 
Tūkstoš dzīves ar vienu cilvēku... Tas gan būtu uzticības kalngals...
 Susurlacic  2016-11-03 19:00 
Nu vanadzien... ir taču radījumi, kas dzīvo vienu dienu.. un tad kopā sanāk 3 gadi :)
 klusaisMiileetaajs  2016-11-05 13:37 
Piekrīt burvei, un viss!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu