Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pēc vasaras

Pagāja vientuļa vasara,
Jo nebija tajà, ko mīlēt.
Un lietus kā asaras
Skaloja skumjas pār logu rūtīm.

Atnāca rudens, un uzplauka -
Tumši sārtas mārtiņrozes...
Zeltains ābols upē iekrita,
Un atnesa ziņas par Tevi!

Es saukšu:Viens, divi, trīs - nāc!
Ir durvis plaši atvērtas vaļā!
Ja Tevi vēl šaubas māc,
Es palīdzēšu Tev tikt ar tàm galā!

Ņem manu roku savējā,
Un nelaid vairs nekad vaļā!
Pasaule nepazudīs!
Bet sirdis pukstēs daudz skaļāk!

Parkā uz soliņa -
Krīt liepu lapas un kvēli smaržo...
Es gribu Tevi noskūpstīt tā,
Lai Tu jūti kā mīlestība garšo...!
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2016-10-28 23:04 
nujau!
vai tad tieshaam nevar pastraadat nedeelju unj normaali uzrakstiit, ne
shitos vienkaarshos unj saliktos pakaarjtotos teikumus?
 klusaisMiileetaajs  2016-10-29 16:04 
Viss normāli. Vasarā ir jāstrādā, jāgādā pārtikas krājumi ziemai, un, kad zeme
aparta, nav arī tad grēks paseksoties un citādi pamīlēties.
 straume22  2016-11-02 16:14 
Doma laba.Pārējais ...m-de...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?