Likteni,likteni

Sveces izdeg
Vēji gaudo ielās.
Lapu lietus dzeltens,
Pāri pleciem krīt.

Es kā vientuļš kaķis ielās klīstu
Pelēks lietus domās, sapņos līst.

Aiziet dienas,
Nebūtību dzerot.
Tumsa atnāk,
Saujās laiku ber.

Gadi mani, sastinguši velkas,
Migla auksta apsedz dzīves telpu.

Saule nespīd,
Zeme pārstāj griesties.
Sāpe iedzeļ
Sirdi iesāk spiest.

Vai par visu man ir kāda daļa?
Ja reiz likteņsuņi palaisti ir vaļā.