Konkursam II

Sen jau kā gribas

Visu pasauli nīst,

Vien attur no tā

Tās skaņas, kas vakaros apkārt klīst


Ieklausos, dzirdu,

Vien nespēju saprast,

Kā var tik dzidri

Putekļos skanēt.


Atveru logu,

Klusums, nekā,

Skaņas te patās,

Istabā klīst.


Nē, atkal es putekļus

Netraucēšu,

Lai viņi krājas,

Tajos mīt skaņas, tur viņu mājas.


Un varbūt reiz atkal,

Pasauli iemīlēšu,

Kad klīstošās skaņās,

Tavu mīļāko dziesmu es sadzirdēšu.