Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Augstu gaisā

Sirds kā neprātīga sitas,
Pret olām sitas.
Jo pāri laižas vanadziņš,
Ir vistu noskatījis viņš.
Kam skanēs zvans?
Pats beidzamais
Tai vistai pēdīgai,
Vai gailim blēdīgam.
Kas pateikt var,
Kurš uzminēs,
Kas olas brūnās izperēs?
Jo augstu gaisā lidinās
Tas lielais putns,
Kam nagos vista spirinās.
Un lēni spiežot bises gaili,
Ir nedaudz man par vistu bail

Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2016-09-13 12:02 
pastoraals [bukolisks noziimee :D] dzejolis
 Runcs  2016-09-13 17:41 
ruupigs un atbildiigs pants :)
 lapsu_aacis  2016-09-13 19:16 
nu laac... :D
 vanadziene56  2016-09-13 22:59 
Vai tu pret vanagiem ar ieroci?!... vanadzienei tas galīgi nepatīk. :))Kaut kādas
štrunta vistas dēļ pacel ieroci uz cēlu putnu..
 Susurlacic  2016-09-14 17:23 
ko tu Vanadzien... droši vien ka šāvējs nožmiegs vistu :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?