Klusums naksnīgajās debesīs

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Kādā klusumā,
Kādā tumšmelnā naktī,
Zvaigznes savas asaras lej.

Klusām un spožas
Pāri melnbaltai jūrai,
Viļņi un putas, kur mūžīgi dej.

Kādā tukšumā,
Kādā kosmiskā telpā,
Bez skaņas, bez kliedzošas elpas.

Tikai tu,
Tikai tu un es,
Vieni vienīgie uz šīs pasaules.

Smeldzīgā noskaņā,
Drebot dvēseles stīgām
Mierinās debesu spožākās skaistules.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Runcs	2016-08-26 15:34
gliiti
klusaisMiileetaajs	2016-08-26 16:56
Visi dzejoļi par klusumu labi. :)
vaga	2016-08-26 19:31
sorry, bet uzkrītoša haltūra
klusaisMiileetaajs	2016-08-26 21:41
Ej, nu tu, vaga, kur Tev te haltūra?
vaga	2016-08-26 22:20
KM, netēlo oligofrēnu, priekš tā šite ir LA UN RK. ja proti lasīt (un daiņot), tad izlasi vēlreiz. Lācīt sorry, a šitā ira halturos
Cerinju_Peeteris	2016-08-26 23:00
[pasmaida] vislielaakie kritikji un zinaataaji ir ir vissuudiigaakie dariitaaji :D
assortina	2016-08-27 23:40
Smuki!
Susurlacic	2016-08-29 08:49
Es mīlu Haltūru, Ja tā ir Oligofrēna, Tad mani pārklāj- dziļas laimes ēna :0 :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!