Mirkļa skrējiens cauri laikamstāļiem.

autors: simply1555 [dzejoļi]

Skatos aiz loga,
līņā lietus viegli viegli,
cauri vijot aukstas lāses.
Tās triecas pret palodzi
mums nezināmajā ātrumā.

Tur debesu tumšajā biezoknī,
kaut kur pa vidam sit saule
cauri tumšajam gubu mākonim.
Tas pretojas ar savu tumšo pusi
Bet saule tomēr paveic savu
izsitot mākonim savu pirmo staru.
Tas pamazām izzūd atmosfēŗā
Un paliek tikai saule,
kas mūsu dienu padaru patikamāku.

Vētra nāk
ar soļiem lieliem
un dārdiem iespaidīgiem.
Putni slēpja paslēpltuvēs,
un zivis peld dziļākā dzelmē.
Atskan pirmais dārdiens
un sākas lielais dienas posts.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2016-08-27 23:41
jaa. laikaMstaaĻi. a kaa tu skaties aiz loga? atver valjaa unj tad lupii aiz? :D a caur kurieni taas laases vij cauri? unj kapee jums aatrums nezinaams? arj ko saule sit unj kapee pie maakonja irj stari, kurjus saule iSSit? unj kaa pret sauli varj buut maakonja tumshaa puse paveersta? a kapee stars pazuda atmosfeeraa? :DDDD karoČ taa noreekaajos, ka peedeejo pantu pat nelasiiju. shitaadu hreŅ drikjee siikperzhi beernudaarzaa, kad shamiem liek aprakstiit negaisa saakshanos. tiea, turj veel klaat naak taadi vaarjdiini kaa dŠŠ dŠŠŠ, ŅĪĪĪĪĪĪŪŪŪŪŪ, driNNNNdidindindin, eNNN eNNN ennn, drrrrrrrrdddddddd, ĀĀĀĀĀĀĀĀ! unj citi.
malva	2016-08-28 22:12
``shitaadu hreŅ drikjee siikperzjhi``, lai šeitan siikperzhiem ir ko jemties ;)
klusaisMiileetaajs	2016-08-29 13:57
Ja esi zemnieka meita, tad saprotama dzejolī atklātā sāpe. Dažās druvās pat vārpās graudi sākot dīkt un tad jau skaidrs, ka der tikai lopbarībai. Atcerējos viena Apollo depresīvā lasītāja komentāru tajā sakarā: - mēs visi mirsim! :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!