Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Skumju varā..

Mana nama durvis atvērtas
Iekšā valda auksts klusums
Mīlestība dzisusi
Uz galda asaru trauks

Par vēlu nāci mīļotais
Ilgi tevi gaidīju
Es atdevu sevi skumju valstībai
Līdz paņemot rozi,ko dāvāji

Es neatstāšu tevi skumju varā
Sekošu gaismai,ko roze izstaro
Bet kad tevi satveršu
Kvēlu skūpstu dāvāšu

Mosties mana mīļotā
Ļauj mīlai asnus dzīt
Ļauj gaismai izstarot
Es mūžam tevi mīlēšu
Nevienam tevis nedošu.


Viedokļi par dzejoli
 Redkoleegjija  2016-08-21 12:35 
mazliet pasmaida par to ka Dievvaardu parafraaze 1. rindaa nau ielikta peedinjaas :D
 lapsu_aacis  2016-08-21 16:46 
babulim slapais sapniitis atnaacis bija? :D
 Susurlacic  2016-08-22 11:47 
Ja labi padomā , tad tas teiciens ..mūžam... ir saturiski vienkārši neizpildāms. Man,
par piemēru-- pēc pirmajiem 100 000 triljoniem gadu daudz kas no mūžīgā ir naturāli
piegriezies :)
 klusaisMiileetaajs  2016-08-23 09:10 
Jptvjmķ, dzejniecīte ne pa jokam raudājusi, ja pat asarām īpašs trauks sarūpēts..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?