Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ceļa galā

Asaras izžuva saulē,
Sprēgāja sarkanais māls,
Sālszezers mirdzēja vientuļš,
Stenēja vilciens tāls.

Plauksta norāva lapu,
Acis uz zemi krita,
Kājas no kalna nesa,
Zari pret vaigiem sitās.

Domas izklīda pļavā,
Jūtas lūza uz pusēm,
Mēle sastinga mutē,
Pasaule nolēma klusēt.

Seja nokrita zālē,
Rokas skrāpēja sūnas,
Apziņa tumsībā dzisa
Zūdot kā ezera dūņās..
Viedokļi par dzejoli
 GANGA8  2016-07-22 12:56 
Skumji....
 vanadziene56  2016-07-24 14:41 
Katras beigas ir sākums kam citam...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?