Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Apcerot Līgas

Raustās visas dvēselstīgas
Jāņu nakts liek smagi ciest.
Citi meklē papards ziedu,
Daži Līgas meklēt iet.
Ka tik tumsa, ka tik pļava,
Ka tik jāņtārpiņi gail.
Veči laisti brīvā vaļā
Tiem no sievām nav vairs bail.

Vai tās Kristīnes vai Mildas,
Dažas Annas, Valdas, Maldas,
Visas tagad jāgrābj ciet.
Siena šķūnī vai uz galda
Traki raibi visur iet.
Daudzi pliki skrien pa rasu
Kamdēļ tā? To neprasiet.

Apkārt migla bezgalīga,
Taustu-- kaut kas blakām kust.
Varbut Margrieta vai Līga..
To pēc skaņas nevar just.
Ceļu klēpī, gludu gurnus
Prasu- Līga vai tā tu?
Pekšņi saņemu pa purnu
Itkā es to pelnītu..

Viedokļi par dzejoli
 taalais_sakura  2016-06-27 14:34 
Baigi patiesi un labi.
 klusaisMiileetaajs  2016-06-29 08:38 
Drausmīgi... Man kādreiz jaunībā bija līdzīgi. Kad nakts vidū, dzērumā pamodies,
aplamā sajūsmā iedomājos, ka blakus zem deķa guļ kāda meitene. Iztaustījis attiecīgās
vietas, kas konkrēti norāda uz dzimumatšķirībām, nācu pie slēdziena, ka ne vienmēr
var ticēt iedomām un paša radītiem priekšstatiem, un jutos sarūgtināts. Blakus
guļošais draugs laikam manas aktivitātes nepamanīja, jo nepamodās un kā bija krācis,
tā krāca tālāk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?