Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pārtvert emocijas

Vakar pa nakti medīju viņas
Pats savas gaistošās emocijas.
Dažas slēpās siena čupās,
Pārītis vecajā malkas šķūnī,
Vēl citas krāsnī aiz liesmām tupās.
Bet noķert nespēju itin nevienu,
Gluži kā savu ēnu
Uz raibas ķieģeļu sienas.
Jo visas tās gaisušās emocijas
Tukšas un sausas kā smiltis bija.
Un pagātnes ēnas no tām
Peldēja pelēkā tukšumā
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2016-06-19 08:23 
Tev tiešām šim procesam tik ļoti nepieciešams tērēt laika un citus resursus?
 Santrape  2016-06-19 13:17 
Ak, es zinu, tās viņas -
manas ašās emocijas,
pagultē vai smaidu ēnā,
dzīvo
stostās, arī lēkā.
Ņemšu vienu, un tad topā,
būs man emocija skopā,
lēkšu, bēgšu,
projām iešu,
gaudošu un skaļi riešu.
Tukšums manu sirdi plosa,
nav tā skata -
uzvarošā,
raibi ķieģeļi un sienas,
tādas manas klusās dienas.
Pagātne mans seko
droši,
smiltis ceļā, koki spoži.
Ups, kā neredzēju es,
tās laternas, tās gaismu
nes!
 assortina  2016-06-20 22:23 
Interesants. Man patīk.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?