Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Uguntiņa 1

Es tāda maza uguntīņa,
Kas klusi deg,
Bet reizēm vēršos liesmā lielā
Dusmojot.

Ar mani uzsāc liesmas deju
Un kliedēsim šo garlaicību....
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2016-06-18 03:23 
psc, jo taalaak jo tupaak.
 taalais_sakura  2016-06-18 13:19 
Es maza garlaicīgi degu,
Līdz sadusmojos, liela kļuvu,
Skrien pažarnieki
ņigu-ņegu,
Un tā es puišiem tiku tuvu.

Kā saka,nekā personīga.
 Cerinju_Peeteris  2016-06-18 13:57 
T_s zjetons :)
 lindmane  2016-06-18 22:59 
Uguntiņa turpini liesmot, kaut pelni dzesē.
 klusaisMiileetaajs  2016-06-19 08:18 
Drosmīgs pieteikums. Dzejniece pati arī smuka, un tas ir labi.
 Santrape  2016-06-19 13:13 
Dusmojos es itin cieši,
mani vārdi pārāk tieši,
ja par maz jāņu liesmu,
sauciet
mani - versmes pietiks.
Ugunskurs kā svece līgos,
liesmas pretī saulei stīgos.
Un
tad klusa būšu es,
garlaicība mani dzēš!
 straume22  2016-06-22 09:00 
Nevajag jaukt uguntiņu ar "uguntīņu".Tai varētu būt lielāka un korektāka nozīme...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?