Zemes gaitās

Tu savu darbu padarīji, man neko nesakot.
Es savas dzīves aizņemts biju-
Sev laiku situ nedarot.

Vērpj Māra savu liktens dziju,
Jau piepildīta Dieva rija.
Kur citas liks, kas izsekos?

Jau atkal diena, pienāk nakts
Pār zemi velkas tumsas rēgi,
Ar domām pilni debess kakti.

Vien Māra, Laima auž un auž,
Bet cilvēkbērni sēž un skauž,
Ka jācieš šiem par saviem grēkiem.