Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lielajam Stīmim...

Stāv dzejas ceļi tukši, klusi,
Un vārsmu asfalts sastingst grāvjos,
Jo Lielais Rullis trauc uz citu pusi,
Kur Pegazs domu graudus gremo lēni,
Sev sānus sildot emociju saules staros.

Ak tehnika, cik nepilnīga esi,
Lūk tvaika spiediens tajā strauji krīt.
Mums prieku, smieklus, pārsteigumus nesi,
Žēl mums, tu vārsmu ceļus nerullēsi rīt.

Lai balti spārni tevi tālos ceļos aiznes
Jau nogurums no zemes raizēm zūd.
Tur augšā uzplauks varakvīkšņu pienenes
Tās ļaus par zvaigžņu balodi tev kļūt.

Viedokļi par dzejoli
 Redkoleegjija  2016-05-01 19:41 
..
 assortina  2016-05-01 22:52 
...
 dieva_pienenite  2016-05-02 08:47 
Stāv dzejas ceļi tukši, klusi...
 Closing_Time  2016-05-02 13:43 
jā, liels vīrs bija ...
 klusaisMiileetaajs  2016-05-02 17:52 
Eh..! :(
 ceturdiena  2016-05-03 19:11 
žēl, vienreiz ar viņu tikos konkursa ietvaros.krogā visi pasēdējām-ļoti žēl
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?