Veltījums mātei

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es šoreiz vārtu otrā pusē
Un noskatos kā aizej TU.
Tik nemanāmi,liegi,klusu
Kā mākonis ar saules zaķi
Pa debess juma pļaviņu.

Es noskatos kā tavas pēdas
Kā divas baltas zvaigznītes,
Min bezgalības jumolu,
Lai smejoties un vairs bez bēdu
Tur laika upei pārbristu.

Tie vārti slēgti, durvis ciet
Un atslēga ir nolauzta.
Es pakaļ sūtu gaisa skūpstus,
Jo zeme tā man aizvērta.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Redkoleegjija	2016-04-13 15:22
..
ceturdiena	2016-04-13 18:49
Izsaku līdzjūtību
vanadziene56	2016-04-13 20:52
Sirdī jau mammīte vienalga paliks, cik vien būsi.
klusaisMiileetaajs	2016-04-13 20:58
Mana māte arī jau pāris gadus kā tur...
assortina	2016-04-13 21:41
....Visu cieņu.
Cerinju_Peeteris	2016-04-15 11:03
Lāci, Tevi ir tik daudz dzejas.. kā pēc kārtīgas ziemas palu ūdeņu.. Mīlestības pilns teksts..
FAETONS	2016-04-16 08:35
Skumji.
lapsu_aacis	2016-04-16 10:21
:) vot laac, kaa viŠ viŠ sanaak...
aruta	2016-04-16 11:58
Skumji.Izsaku līdzjūtību.
baalzams	2016-04-17 20:05
pēdas kā divas baltas zvaigznītes.........
Susurlacic	2016-04-17 20:48
Paldies visiem par sapratni.Lietu kārtība nemainās un viss notiek kā Laika vecis ir vēlējies.
lindmane	2016-04-17 21:43
Paldies par skaistajiem vārdiem, piedomāšu kad domāšu par māti, tiekamies, bet kas zin..
22princese	2016-04-20 23:30
kaut kas sakarīgs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!