souvenir

pirms piedzimām laiktelpā šajā
mēs gaismas mūžu tikāmies sapņos svešos
gan cēlos un gaišos pilīs galmos un dārzos
gan bargos un ļaunos tuksnešos karos un ledos —
tava ēna kā iededzināta kā tetovējums uz bezgalības raupjās ādas
un nesatikšanās skumju spārnu platās un melnās vēdas
(tuksneša smiltī rītausmas dzēstas sīkas un smalkas pēdas)...

mēs gandrīz nokavējām... kas mūžībai daži gadi
tagad elpojam vienu gaisu zem šodienas saules
un redzam tās pašas zvaigznes it kā ar vienām acīm
bet dzīves un laika tik maz ka nepagūstam
tādēļ naktīs mēs tiekamies sapņos
un vienmēr gaistoši un jauni
lai satiktos no rīta kā nekad neaizmiguši