Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir... souvenir...

akas vinda vakara saulē
kā dzērve klanās
tukšs un iedauzīts spainis kārts galā
kā pulkstenis skaita
dienas dziestošos mirkļus

vakars un nakts ar mēness
apgāzto laivu lēnu slīd sētā
izdzēšas ēnas samtainā tumsā
tur pazūd trokšņi un tāles

kāds mani izārda (jūtu ka irstu)
un maigām rokām satin kamolā
stāvu apaļš un kā pabeigts
kā pieturā starp dzīvot un mirt

būt laimīgam vienmēr ir vakar

Viedokļi par dzejoli
 kisindzera  2015-12-10 14:02 
Pa smuko!
 klusaisMiileetaajs  2015-12-10 17:57 
Tās pabriesmīgs vienā ziņā.
 lapsu_aacis  2015-12-11 00:02 
1. 2 rindas 1. 2 pantos unj peediigais panC irj ŽeŅiaaĻ!
 vakarveejsh  2015-12-15 08:00 
Paldies. Pamaz kritikas. Labos vārdus man arī mamma varēja pateikt.
 comeback_to_me  2015-12-26 19:02 
Labs sākums.. Izdodas radīt noskaņu, bet tad ir lūzums.. Personīgais paliek
nepateikts. Sajūta ka pietrūka vārdu. Varbūt nevajag pateikt precīzi. Jautājums
kas svarīgāks dzejas formā vai saturs. Te forma saturam upurēta
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?