Dzīves mācība

autors: lapshuks932015 [dzejoļi]

Dzīve mācīja,kādus mūrus celt,
Cilvēki akmeņus vēla.
Ikdiena jauca ķiti un cementu visam klāt bēra,
Caur izjūtu režģim,sijājot granti,
Tādu smalku,lai kādu neaizskartu,
Bet vaigā bira raupjums un oļi.
Mānīgi pàrvērtās šķembu šķautnēs
Zem maiguma soļiem.

Vecā sirds ēka sāka plaisāt un šķelties,
Dzīslās plūda arvien duļķaināks šķidrums,
Lai kādā notekcaurulè neaiztrauktu
Lieka asaru lietavu straume,
Jo dzīves tuksnesim tā par sāļu....

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2015-11-29 02:09
nominatiiUs gjenitiiUs purgatiiUs. nepietiek zinaat taadus vaardiinus kaa neaiztraukt. veel irj jaazin arii epiteti, metafooras unj saliidzinaajumi. shii naU prooza. unj pat proozaa = treba peec lakonisma unj nepaarprotama domas pavediena. sheit nau nekaa. vaardi, sastumti kopaa, arj nodomu veidot tekstu. i viskas.
klusaisMiileetaajs	2015-11-29 22:45
Liek aizdomāties...
FAETONS	2015-11-30 13:00
Aizdomājos.:)DDD

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!