Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Divdūjiņa

Divdūjiņas, kad gaisā skries,
Nāks mūsu Latvija- līgava stalta,
Melnā parandžā tinusies,
Kā tērpā no lina balta.
Visu tik iekārota,
Iekarota,
Svešiem zābakiem mīta,
Tālāk no rokas rokā dota,
Izzagta , izlaupīta.
Kas augstākās priedes nolauza,
Ja nebij’ ne kara ne vēja,
Vai tiešām tās pašu bāleliņi,
Pa vienai nozāģēja?
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2015-11-18 13:03 
Sveiciens 98.dzimšanas dienā! :)
 assortina  2015-11-18 19:56 
Labs dzejs. Man patika! Sveicieni svētkos!
 lapshuks932015  2015-11-18 20:19 
Patiesības pilni vārdi! Tikai žēl,ka Latvijas svētki cilvēku dvēselēs caurvijas ar
savdabīgām skumjām...
 lapsu_aacis  2015-11-18 21:35 
oij, nu ko var chiiiksteet.......
vajadziigi baigi parandzhaam taali
ziemeljaustrumi, kurj pat tolkom nahaljaavu padziivot nevar.... :D
 Susurlacic  2015-11-25 11:25 
Nahren( mārrutkos) gāja tautu dēli,
Kara vāli necilāj,
Kad sanāca mošejbrāļi,
Tad
tie brēca nebalsī ...
Kr.Br.
 Miuma  2015-12-03 11:29 
Pašu auklētie, pašu auklētie
Pekaināmi kājiņāmi.
(I.Ziedonis)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?