Nogurums līdz pat kauliem

No kapiem vācu vecas puķes,
No domām mēžu atmiņas.
Varbūt, ka rītdien uzliks jaunas
Kas sažūs kapu kalniņā.

Nāk ziemas vakari ar tumsām,
Nāk melni mākoņi un sals.
Es čiekurus no takas lasu,
Lai tīrāks atnāk pasauls gals.

Jau gaisma aizver savas acis,
Jau tumsa smaga virsū krīt.
Vai tiešām neviens nepasacīs
Ka kādreiz modīsies ar rīts?

Nav spēka pateikt- tevi mīlu,
Nav spēka uzraut sērkoku.
Klāj tumsa zemei deķi zilu
Kā aizgājības simbolu