Āboli ar plūmēm

Āboli kopā ar plūmju kauliņiem
Manā vēderā mēbeles bīda
Un piepilda telpu smaržīgiem tauriņiem
Kam spārni no metāna zīda

Top zaptes, kompoti, skābējās gurķi
Visi galdi ir piekrauti burkām
Pie kāpostu rīves es sēdinu Jurģi
Bet kacenus atstāju žurkām

Bet tostarp ir nolijis smalks sēņu lietus
Ņem tuteni, rikšo uz mežu
Kam bekas tīk lasīt, kam dzērveņu siekus
Kam klasiku gribās, kam džezu

Man pretī pa taku jož pelīte melna
Aiz viņas brēkdams melns kaķis
Tam mazmeita seko, kam ģīmis pēc velna
Tad õma kā skursteņu slauķis

Bet dobē sēž vecaistēvs, blisina acis
Un stāsta man, kasīdams galvu
„Mēs visi rāvām, un tāpēc tāds tracis
Ne rutku, bet kabeļa galu!”

Darbība virtuvē, rosība dārzā
Rāda, ka mums vēl ir spars
Dzenis kaļ dobumu līkajā bērzā
Un saka, ka dzīvs ir šis zars

Iekožu ābolam sārtajā vaigā
Un dodos uz sirsniņu māju
Klausīdamies, ko dzērves tur klaigā
Metot loku pār Bolderāju