Melanholisks sapņojums

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Nāc, mīļotā, iekod man!
Nāc, Pielīmē mani pie sienas!
Nāc ,mīļotā, mani skauj!
Kļūst gaišākas manas dienas.

Jau rudens nācis un vēji dzied,
Jau koki raud dzeltenas asaras.
Nāc mīļotā, sūnās mani spied
Kā toreiz, kad bija vasara.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene56	2015-08-29 00:10
Tev vajag tādu meiču ar kuplām krūtīm, tā noteikti tevi pielīmēs pie sienas ar savu masu. Vai vanadziene nederēs? :))Bet tās slapjās sūnas gan man izsauc drebuļus...
Burve77	2015-08-29 13:48
nu tiiik reāli var iztēloties, kā, sakosts un pielīmēts pie sienas, rūc Susurlacic:) otrais pants ir gluži vai klasisks!
straume22	2015-08-30 13:23
Par īsu darbs.Ja piemin vasaru, tad vēl kārtīgi jāiespiež ogās.Labāk mellenēs.
_Dane_	2015-08-30 18:44
Sasmējos...:))) Iedomājos, kā tas varētu izskatīties...
klusaisMiileetaajs	2015-08-31 14:00
Piekrītu smukajai Danei.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!