Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ceļš uz mūžību


Kad izrakstījusies dzeja,
izskanējusi saucēja balss,
izsalusi mana mazā pasaulīte -
atkal gaidu pavasari...
Cik apbrīnojami viltīga
ir šī mācīto darbības vārdu pasaule,
apmaiņā piedāvādama
mūžīgās dzīves reibinošo eliksīru.

Vajag tikai uz mirkli
pievērt nogurušos plakstus,
nolaisties gadu nesaudzējošās realitātes pašā apakšā,
lai balti ziedoša gārsa,
kaut kur tālā kosmiskā gadsimtā,
jau ar savu maigo otu
no natūras uzgleznotu
manu portretu...









Viedokļi par dzejoli
 straume22  2015-08-16 17:27 
Ceļš uz mūžību ir neizdibināms.
 Susurlacic  2015-08-17 14:06 
dzeja-tavs portrets :)
 klusaisMiileetaajs  2015-08-18 20:32 
Tur neko vairs nevar darīt.
 assortina  2015-08-18 22:42 
Piekrīt KM!
 optimiste7  2015-08-20 15:02 
Jā,"papīrs"pacieš visu..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?