Dzejolis manai nākamajai

Kāda Tu būsi, vecā
Tu nākamā vecene mana
Varbūt ar izkapti plecā
Kas atnāk pēc trešā zvana
Vai nu zvelsi ar pannu
Pa manu bārdaino žokli
Vai uzliksi kafijas kannu
Un lūgsi uzspēlēt kokli

Bet man sen vienalga
Ja iebilst un kritizē pūlis
Jo piesiet pie valga
Ir vēlējies vienmēr tas mūlis
Kurš īsā pavadā rikšo
Burkānam savam pa pēdām
Nāc, vecā, un glāzīti tukšo
Spīd saule aiz mākoņu grēdām

Vai vēlies marmelādi?
Ja gribi – tev uzcepšu olu
Un dziedāšu serenādi
Par mīlestību un alkoholu
Ceru, būs saskaņa laba
Un, ja nebūšu pārāk cietis
Tevi gaidīšu skvērā pie staba
Kur čurā mans pekinietis

Bet trešais zvans vēl ir tālu
Un arī vēl suņa man nav
Šo dzejoli paradoksālu
Es sirsnīgi novēlu tev
Lai iebilst un kritizē pūlis
Ar karstu pannu man sviež
Jums jāaizver biksēm ķūlis
Vai jāatstāj vaļā, ja spiež…