Kapeņu stāstiņš

Kāpēc gan rakstīt savu dzeju?
Ik vārds, kas izmests, lēnām gaist.
Un tas, kas dažreiz pāri paliek,
Tas mūžīgs nav vai arī skaists.

Kamdēļ gan kalnā kāpt un censties
Līdz virsotnēm bez spēka iet?
Varbūt tad labāk iekāpt ratos
Un zirgam ļaut līdz putām skriet.

Ir skaisti klusam būt un ļauties,
Lai dzīves straume lēnām nes-
Tur tālu, nezināmas, daiļas
Pēc tevis gaida kapenes.