Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

*********

...un viņš teica
viss ko varu tev dot
ir šis izmisuma pilnais nogurušais acu apvārsnis
kuru tu centies uzlauzt caur tabakas kodīgu dūmu straumēm
un iestāsti sev ka tie ir zemu nolaidušies mākoņi
kas maigi apklās tavus plecus
savaldīs tās nevaldāmās tauriņu dejas pakrūtē
un kaijas vairs tik saprotami izmisīgi
nekliegs aiz tavas istabas loga

vientulība +vientulība=izmisums

un tagad kopā kvēlojot divām papirosu oglēm logā
varbūt šo vienādojumu tikpat viegli
kā sērkociņu varēs salauzt
bet es zinu
viss ko tu tu manās acīs redzi
ir atspīdums no diviem nogalinātiem jāņtārpiņiem
kuriem dievs vēl baznīcā melo
ka tie turpina dzīvot
neelpojot
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2015-06-23 15:39 
Darbiņš labs gan.
Vienīgais mulsina:"dūmu straumēm". Straumes mēdz būt ūdenī. Dūmi,
galvenokārt, vijas pavedienos.
 klusaisMiileetaajs  2015-06-24 09:45 
Dūmi dažreiz atkal, kā saka, "kločiem" vai kunkuļu veidā iet pa gaisu. :)
 kisindzera  2015-06-25 23:37 
Lai tie dūmi iet kaut vērpetēm, ir labi uzrakstīts. Cauri visam jūt smeldzi...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?