Pieticības nasta

Tev atnesu es akmeni
No kalna paša gala.
Pie kājām viņu noliku
Lai apmirdz tevi slava.

Tas akmenis no zemes dzīlēm
Bij kādreiz gaismā laukā sviests.
Tik gaišs un mirdzošs tā kā bilde
Pret saules vaigu plaukstā griezts.

Tev netīk zelts un safīri,
Un opāli ne tik.
Tu priecāsies, ja plaukstā guls
Tev dimantiņš tāds pliks.