Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nepateicīgais pacients (Fabula)

Pie meža zobārsta, pie vecā šakāļa,
Reiz lauva, smilkstēdams no sāpēm rāpoja:
„Tā zobs man sāp, ka var vai nobeigties,
Kā vari palīdzēt man, aši paskaties.
Ne spēkus tu, ne instrumentus nežēlo,
Es bagātīgi apmaksāšu visu to.”
Nu ķēra knaibles šakālis... tad atspērās...
Un viena mirklī sapuvušo zobu izrāva!
Pēc brīža lauva attapās un sāka rūkt:
„ Te vajadzēja citam iznākumam būt!
To zobu vajadzēja tikai izārstēt.
Tu, maitas gabals, sadomāji mani izāzēt?!”
„Man taisnība, tas bija sapuvis un caurs.”
„Tu melo, nejēga, tev ka tik raut!”
Un lauva rēca, lādējās un trakoja,
Pa visu kabinetu instrumentus mētāja.
„Tu draņķis, sasodītais šakālis!”
Un metās saplosīt,
Par laimi ārsts... jau bija aizmucis.
***
Ir diemžēl jāsaka - ne vienmēr labdarība cienīta,
Bet ja par lauvām...tām tak vienmēr taisnība.



Viedokļi par dzejoli
 zevs_1970  2015-05-20 08:34 
TEU taisnība!:)
 laukroze  2015-05-20 11:07 
neviens par to nešaubās, stiprajiem vnm. taisnība..;)
 Susurlacic  2015-05-20 15:44 
Gluži kā Latvijā :)
 FAETONS  2015-05-20 18:41 
Neesmu liels fabulu cienītājs,bet apbrīnoju Tavu operatīvo reakciju uz notikumu -
šodien Klusajam_Mīlētājam izrāva zobu.Nopietni.
 betadine  2015-05-20 22:03 
Es teiktu -nu gluzi kā Saldus zobārsti, kas pensionāriem tik rauj, bet kad šie
atbrauc līdz Rīgas zobārstiem, tā zobiņš paliek pensionāra mutē...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?