Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ko gan var saskatīt un sadzirdēt

Tavās acīs redzu- uguns tajās spīd.
Tavās acīs skatos- mākoņi tur slīd.
Tavā mutē klausos- saldas dziesmas līst
Tavos vārdos dzirdu- kā tu mani nīst.

Tad eju- bedri izroku
Tad skrienu- koku nolaužu.
Nu krustu līku taisīšu,
Un bedrē tevi iedzīšu.

Bet atkal tavās acīs redzu- uguns tajās spīd,
Bet atkal tavās acīs skatos- velni tajās mīt.
Un atkal tavā mutē klausos- medus straumē plūst,
Un atkal tavos vārdos dzirdu- vecais vadzis lūzt.

Tad skrienu- bedri izroku
Tad metos- koku nolaužu.
Nu krustu līku taisīšu,
Un bedrē tevi iedzīšu.
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene56  2015-05-19 22:05 
Dusmas vajag transformēt kaut kādā lietderīgā veidā. Piemēram, roc aku vai atejas
bedri, uzroc ģimenes dārziņu. Ja kāds meklē kašķi, distancējies. Bet tu uzreiz pie
kapa rakšanas. Fuuuu, lācītim...
 zevs_1970  2015-05-20 08:36 
nospļaunies un ej savu ceļu tālāk!;)
 Susurlacic  2015-05-20 09:07 
Interesanti padomi :) :)
 kisindzera  2015-05-26 00:18 
Un citiem bedri izroku, bet pats tajā sprandu nolaužu!Un kur te dzeja? Stulbums!
Vismaz tautai neizrādi...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?