Vesajā laikā

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Pāri pasaulei
Vientuļš varavīksnes loks.
Pāri sirdij
Savilkta stīpa un jūties kā koks.

Gluži kā koks bez saknēm,
Kā lapa bez saules.
Un pasaule slapjā sēž dziļi aknās
Mutē grab zobu prauli.

Pāri dvēselei
Nolaižas plīvurs no zelta
Pāri acīm
Aizkrīt rāvējs kā tūristu teltij.

Nejūti zemes dubļainos ceļus,
Neredzi lietu, kas rit.
Rokas nolaižas
Kad vējš ar dvieli mugurā sit.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2015-05-18 15:40
"Kad vējš ar dvieli mugurā sit."- šitānte rinda baigi iespārda. Jā..., maijs padevies ar raksturiņu. Gribējāt saulīti, puķītes ostījāt, aga, tūliņ būs, un - bāc ar dvieli pa muguru, tā visi zobiņi i nograb. Šito vajag nopublicēt kādā nopietnākā izdevumā(iegrimst dziļās pārdomās par dzīves jēgu)
vanadziene56	2015-05-18 21:31
Šitā varavīksne būs no šodien Rīgā uzvilktā Praids varavīkšņainā karoga, ko vēsais pavasara vējš planda pār mūsu galvām.
assortina	2015-05-18 22:54
Jā, ko tik tas pavasaris jau paspējis izdarīt...!
klusaisMiileetaajs	2015-05-24 21:01
Štrunts par varavīksni! Galvenais, ka Aminrata Eirovīzijā uzvarēja. :D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!