Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir straume

Sen esmu pazaudējis krastus
straume mani nes
kur un kāpēc
to nejautāju un nezinu es
visapkārt pamalē
ir tikai horizonts
aiz kura vakara ugunskurā
pazūd saule un
ilgu un cerību laivu
baltās buras
starp visādām drazām
kuras izmetusi dzīve
es ļaujos straumei
kas lēnu mani
kur visus citus nes
līdz būsim mēs vienuviet
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2015-05-12 09:09 
Par "straumi" ir labākie darbi, kas lasīti:)
 zevs_1970  2015-05-13 15:16 
valodnieki- kā būtum pareizi: " lēnU",vai" lēnI" ?
[ njā... tā straume- arī man
imponē! :D ]
 Redkoleegjija  2015-05-13 16:13 
Dust, būs pareizi visas trīs formas — lēni, lēnu, lēnām :)
 dieva_pienenite  2015-05-16 10:28 
Autors izskatās pazaudējies...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?