Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tavās acīs


Mirdz tavās acīs pavasara saule,
Kad rītos liecies mani modināt.
Tur - vārdos neizteiktais aicinājums
Ar mīlestību jaunu dienu sākt.

Mirdz tavās acīs riets un guris vakars,
Un mijkrēslis, kas dienai pāri gulst,
Kad jūtu tavu roku sev uz pleca,
Un pieskāriens šis liek uz mirkli mulst.

Mirdz tavās acīs debesis un kaijas,
Kad viļņi plok pie kājām liedagā,
Un jūra dāvina mums dzintargraudus,
Kas tā kā mazas saules ievizas.

Mirdz tavās acīs mana mīlestība,
Un atstarojas visa pasaule,
Kas lēnām izgaist zilā bezgalībā,
Ko kādreiz atstarosim abi mēs.



Viedokļi par dzejoli
 kisindzera  2015-04-15 20:33 
Nostaļģija... Ir labi, patiešām.
 forma1961  2015-04-15 20:57 
Skaisti, kam šīs rindas ir veltītas jābūt pasakainai sievietei
 assortina  2015-04-15 23:30 
Jā, smuks veltījums!
 klusaisMiileetaajs  2015-04-17 09:54 
Dažādības pēc iztēlojos, ka šoreiz bariss dzejoli veltījis man, un domās saku:
paldies, Dzejniek! :)
 muskare  2015-04-17 13:15 
Jauks dzejolis! :)
 solimarja  2015-04-21 13:06 
Mīlestību sajūt arī apkārtējie, tas ir tik mīļi!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?