Jenots un augstprātība (Fabula)

autors: bariss [dzejoļi]

Reiz jenots uzrāpās pat priedē,
Lai iemantotu zvēru cieņu,
Tak nabadziņš tur izturēja
Nu labi ka, ja pāris dienas.

Tur, skatīdamies visiem pāri,
Tik pagodināts viņš sev likās!
Bet vēders spieda zemē rāpties,
Lai cik ar ļoti nepatikās.
* * *
Bet būtība jau te ir cita,
Kas jāpasaka tieši sejā, -
Kurš augstprātībā augšup rāpsies,
Tam neizbēgami krist lejā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
zevs_1970	2015-03-29 09:45
...un, kad tu būsi kritis lejā, var gadīties- kāds spļaus tev sejā!
betbetmens	2015-03-29 12:35
vispār zajebal tu jau ar savam fabulām,pasaki atklātā tekstā: dzīve ir mēsli,ļaudis cūkas un mēs sapratīsism tavu pasaules redzējumu.īsāk sakot:nāvi jenotiem!
priede	2015-03-29 19:19
Es sapratu tikai to, ka fabula ir par lapsu.
priede	2015-03-29 19:22
Bet tomēr labāk fabulas, nekā nekas.
bariss	2015-03-30 14:02
nu nelasi betbetun, ja nepatīk
straume22	2015-03-30 17:40
Reiz govs arī priedē līda ābolīšus paēsties:) Bet...jau no pirmā zara krita, bij zvēriem par ko pasmieties... "Bet būtība jau te ir cita":)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!